90. gadu Liepājas hronika atklāj, ka dzīve bija tikpat haotiska kā tagad, tikai ar lētāku pienu

Pārlasot "Kurzemes Vārda" 90. gadu hroniku, rodas sajūta, ka Liepāja ir kā laika mašīna, kas apstājusies uz vietas. Kamēr Rīgā domā, ka viņiem ir unikālas problēmas, mūsu pilsētas arhīvi liecina – viss jau bijis, tikai ar citām cenām.

Toreiz Karostas iedzīvotāji sūdzējās par aukstumu dzīvokļos un karstā ūdens trūkumu. Šodien Karostas iedzīvotāji sūdzas par... nu, par to pašu. Vienīgā atšķirība – tagad par to var rakstīt sociālajos tīklos, nevis gaidīt, kamēr "Kurzemes Vārds" publicēs sūdzību. Kā teica vietējais vēsturnieks Jānis: "Mūsu problēmas ir tik stabilas kā Liepājas vējš – vienmēr klāt, vienmēr spēcīgas un nekad bez pārsteigumiem."

Tolaik Pētertirgū piena litrs maksāja 18 santīmus, šodien tas maksā pusotru eiro. Inflācija gan, bet kvalitāte palikusi tikpat laba. Un, ja kāds domā, ka agresīvās draudzenes, kas smird pēc alkohola ir mūsdienu fenomens, tad Ņinas un Raisas stāsts pierāda pretējo. Viņas pirmās parādīja, ka sieviešu solidaritāte var būt tikpat asa kā stikla gabali, ko izņem no vaiga.

Visvairāk pārsteidz tas, ka jau toreiz "Čikāgas piecīši" gribēja ierasties Liepājā, bet par 2000 latu drošības maksu. Tagad, kad tā summa ir kļuvusi par puscenu koncertbiļetei Rīgā, šķiet, ka mūsu pilsēta vienmēr bijusi priekšā laikam. Kā teica kultūras komisijas loceklis: "Mēs jau toreiz zinājām, ka kvalitāte maksā, tikai naudas nebija."