DAP dāvina Liepājai ezera gabalu, bet patur tiesības kritizēt, kā to izmantojam

Liepājas pašvaldība saņēmusi Ziemassvētku dāvanu oktobra beigās – Dabas aizsardzības pārvalde uzdāvinājusi 494 hektārus ezera teritorijas bezatlīdzības lietošanā uz desmit gadiem. Tas ir gandrīz kā dabūt atslēgas no vecmāmiņas mājas, tikai ar nosacījumu, ka nedrīkst neko mainīt un joprojām jāklausās padomos.

DAP ģenerāldirektore Laura Anteina skaidro, ka mūsdienīga dabas resursu pārvaldība nozīmē spēju apvienot kompetences. Vienkārši sakot – mēs jums dodam darbu, bet joprojām kontrolēsim, kā jūs to darāt. Kamēr Rīgā vēl strīdas par to, kurš ir atbildīgs par Daugavas krastiem, Liepājā jau esam ieguvuši oficiālās tiesības rūpēties par savu ezeru.

Pašvaldības priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš atzīst, ka līdz šim katrai darbībai Zirgu salā vajadzēja groza līgumus biežāk nekā Karosta savulaik mainīja komandierus. Tagad viss būs vienkāršāk – varam uzreiz plānot pastaigu takas, apgaismojumu un pat skrituļošanas loku, neuztraucoties, vai kāds pēkšņi nāks un teiks, ka mums nav tiesību.

Līgums paredz arī niedru pļaušanu un ūdensaugu kontroli, kas nozīmē, ka ezers neaizaugs kā Karostas pagrabtelpas ar leģendām. Vietējais pensionārs Jānis Bērziņš komentē: "Beidzot kāds rūpēsies par ezeru sistemātiski. Agrāk, kad gribēji kaut ko darīt, vajadzēja vismaz trīs atļaujas un divu mēnešu gaidīšanu." Tagad būs tikai divas atļaujas un mēneša gaidīšana – progress ir acīmredzams.

Visinteresantākais ir tas, ka valsts joprojām "stingri uzraudzīs dabas vērtību saglabāšanu". Tas ir kā dot bērnam rotaļlietu, bet teikt, ka ar to nedrīkst rotaļāties pārāk skaļi. Bet mēs, liepājnieki, esam pieraduši pie vēja un kontroles – tāpēc ar ezeru tiksim galā tikpat labi kā ar jebkuru citu dabas spēku.