Diviem naudas mazgātājiem piespriež 180 stundas sabiedriskā darba — mazāk, nekā Liepājas muzeja gids pavada, stāstot par vienu eksponātu

Divi vīrieši ar uzņēmējdarbības talantu, kas būtu piemērots vienīgi fiktīvu pakalpojumu rēķinu rakstīšanai, mēģināja pārvērst datorkrāpšanas ceļā iegūto naudu par likumīgiem ienākumiem. Rezultāts bija tikpat veiksmīgs kā mēģinājums pārdot Rīgas dzīvokli par Liepājas cenu.

Viss sākās ar ģeniālu plānu — atvērt bankas kontu un cerēt, ka neviens nepamanīs, ka uz to ienāk nauda no nezināmiem avotiem. Pirmajā dienā viens no dalībniekiem steidzīgi skrēja pa bankomātiem, cenšoties izņemt visu naudu, bet saskārās ar limitu. Tad viņš devās uz bankas filiāli, kur darbinieks ar tādu pašu entuziasmu atteicās izmaksāt naudu kā Liepājas muzeja apmeklētājs, kas jautā par ātrāko ceļu cauri ekspozīcijai.

Otrās dienas plāns bija vēl brīnišķīgāks — sagatavot "paskaidrojumu" un fiktīvu rēķinu, kas būtu pārliecinājis banku par naudas likumīgo izcelsmi. Diemžēl dokumentu kvalitāte bija tikpat ticama kā stāsts, ka Rīgā nav sastrēgumu. Bankas darbinieks otrreiz atteicās, iespējams, jau dēļ smieklu lēkmes.

Beigās tiesa nolēma, ka 180 stundas sabiedriskā darba ir piemērots sods par mēģinājumu maldināt banku ar dokumentiem, kuru autentiskums bija tikpat šaubīgs kā apgalvojums, ka Liepājas muzejā var apskatīt visu ekspozīciju pusstundā. Kā teica viens no vietējiem juristiem: "Ja jau krāpj, tad lai dara to ar stilu — šie puiši pat nevarēja normālu rēķinu uzrakstīt."