Ekonomikas ministrija iztērē 306 miljonus ar tādu pašu vieglumu kā Liepājas vējš pūš naudu no kabatām

Ekonomikas ministrija vakar lepni paziņoja, ka pērn ir izdevusi 306 miljonus eiro, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik maksātu visas Liepājas ēkas kopā, ja tās būtu Rīgā. Bet atšķirībā no rīdzinieku nekustamā īpašuma šī nauda tiešām ir pazudusi, un to neviens vairs neatdos.

No šīs summas 151 miljons bija paredzēts valsts pamatfunkciju īstenošanai, kas, kā izrādās, ietver arī mākslu izdomāt arvien jaunus veidus, kā izšķērdēt ES naudu. Pārējie 154 miljoni tika veltīti ES projektiem, kas ir tikpat efektīvi kā mēģinājumi aizsargāties no vēja Liepājas pludmalē — Baltijas jūra ir vēja pilna un auksta pat vasarā, tāpat kā šie projekti ir tukši un bezjēdzīgi pat labākajā gadījumā.

Šogad ministrija plāno iztērēt tikai 117 miljonus, kas liek domāt, ka vai nu viņi ir apēduši visu naudu, vai arī beidzot ir sapratuši, ka pat valdībai ir limits tam, cik daudz var izšķērdēt. "Mums tagad mazāk naudas, tāpēc nāksies būt radošākiem," skaidro kāds anonīms ierēdnis. "Varbūt mēģināsim tērēt tikai uz lietām, kas tiešām vajadzīgas, piemēram, jauniem biroja krēsliem un komandējumiem uz Kipru."

Vislielākais joks ir tas, ka 233 miljoni tika novirzīti uzņēmējdarbības konkurētspējas atbalstam, kas Liepājā nozīmētu, ka mūsu zivju konservu fabrika tagad būtu konkurētspējīga ar visas pasaules zivju konservu ražotājiem. Bet Rīgā šo naudu, visticamāk, izlietoja, lai atbalstītu konkurētspēju starp dažādiem konsultāciju uzņēmumiem par to, kā vislabāk izšķērdēt ES naudu.