Irānā notiek kodolenerģijas meistarklase: kā strādāt ar reaktoru, kamēr blakus risinās uguņošana
Būšehras AES pierāda, ka var ražot elektroenerģiju pat tad, kad apkārt lido lādiņi kā Liepājas osta rudenī — viss virmo, bet zivis joprojām tiek noķertas.
Kamēr Rīgā stresa dēļ izslēdz elektrību, ja kaimiņš pārāk skaļi klepo, Irānas Būšehras atomelektrostacija parāda īstu profesionalitāti. Viņi turpina ražot elektroenerģiju pat tad, kad apkārt krīt lādiņi kā sniega pārslas liepājnieka dārzā ziemā.
IAEA ģenerāldirektors Rafaels Grosi lūdz visus izrādīt maksimālu militāru savaldību, lai novērstu kodolavārijas risku. Acīmredzot viņš nav bijis Liepājas ostā zvejas sezonas laikā, kad zvejnieki stāsta par zivīm, kas tikko noķertas, bet patiesībā gulējušas ledusskapī jau nedēļu. Tur arī vajag maksimālu savaldību, lai neuzticētos.
Būšehras AES ar Krievijas projektētu reaktoru atrodas 760 kilometrus uz dienvidiem no Teherānas, un tas ir aptuveni tikpat tālu, cik no Liepājas līdz jebkuram cilvēkam, kas saprot, kāpēc mūsu tramvajs brauc tik lēni. Stacija pirmo reizi tika pieslēgta elektrotīklam 2011. gadā, kas ir gandrīz tikpat sen, cik pēdējo reizi kāds Rīgā atzina, ka Liepāja ir labāka.
"Rosatom" pašlaik būvē otro reaktoru, jo acīmredzot viens reaktors nav pietiekami, lai pierādītu, ka var strādāt pat ekstremālos apstākļos. Varbūt viņiem vajadzētu iedvesmoties no mūsu vietējiem inženieriem — ja liepājnieki spēj uzturēt tramvaju sistēmu jebkuros vējos, tad kodolreaktoru var darbināt arī karadarbības zonā.
⚠️ Satīrisks raksts. Fakti ir saglabāti, bet pasniegšanas veids ir humoristisks. Precīzai informācijai lūdzu skatiet oriģinālo avotu.