Katarieši apstādina gāzi pēc Irānas dāvaniņām – Liepājā, mums jau tāpat nav gāzes!

Nu lūk, pasaule atkal panikā! Katara, kas savulaik mūs visus pārsteigta ar futbola čempionātu tuksnesī, tagad pārtrauc dabasgāzes ražošanu, jo kaimiņi no Irānas nosūtījuši pāris dronus ciemos. Kā teica mans kaimiņš no Karostas: "Eh, mums Liepājā tādu problēmu nav – ja gāzi vajag, aizej pie Oskara tirgū, viņš pārdod gan propānu, gan butānu, gan vēl kaut ko noslēpumainu."

Rīgā, protams, jau sāk nervozēt par gāzes cenām, bet mēs, liepājnieki, tikai pasmaidām. Mūsu pilsētā jau sen esam pieraduši dzīvot bez visa tā, kas citur tiek uzskatīts par nepieciešamu. Centrālā apkure? Luksuss! Dabasgāze? Kam tā, ja var malku cirst! Kā teica viena tantīte no Dienvidrietumiem: "Mēs te dzīvojam kā īsti cilvēki – ar malkas plīti un savu prātu!"

Bet nopietni runājot, kamēr Katara satraucas par diviem droniem, mēs Liepājā katru dienu cīnāmies ar daudz nopietnākiem pretiniekiem – lietus lāsēm, kas šķiet kā mazas raķetes, un tramvaja šoferi, kurš brauc, it kā būtu tikko atgriezies no "Formula 1" sacīkstēm. Un nekā – dzīvojam!

Varbūt mums būtu jāpiedāvā Katarai mūsu ekspertīze krīžu pārvarēšanā? Mēs varētu nosūtīt delegāciju no Karostas – tie puiši zina, kā dzīvot jebkādos apstākļos. Vienīgais nosacījums: lai viņi atved līdzi to savu naudu. Mums te ir kafejnīcas, kas gaida klientus!