Kazdangas muzejs dzīvo pagaidu režīmā kā Liepājas tramvajs - vienmēr gaidot labākus laikus

Kultūras nozare Liepājas novadā dzīvo kā studentu kopmītnēs — ar minimālo budžetu un cerībām uz labākiem laikiem. Kazdangas muzejs pārcēlies no savas lepnās pils uz kultūras nama ēku, kas ir apmēram tas pats, it kā no privātmājas pārceltos uz komunālo dzīvokli.

Muzeja vadītāja Solvita Janvāre filozofiski paskaidro situāciju: "Kultūra nav primārais, bez kā cilvēks nevar iztikt." Tas ir gandrīz tikpat atklāti kā teikt, ka kultūra ir kā Liepājas tramvajs — vajadzīga, unikāla, bet vienmēr trūkst naudas normālai darbībai. Vismaz tramvajam ir savi sliežu ceļi, bet muzejam tagad nav pat savas ekspozīcijas koncepcijas.

Lielākā problēma ir tā, ka tūristi joprojām brauc uz pili, bet muzejs ir citur. Tas ir kā doties uz Liepājas centrālo dzelzceļa staciju, bet vilciens izrādās Karostā. "Cilvēki primāri brauc uz pili. Daudzi pat nav iedziļinājušies, ka muzejs ir citā ēkā," sūdzas Janvāre. Tagad muzejs piedāvā āra ekskursijas, kas skan kā mēģinājums pārdot saldējumu ziemā — teorētiski iespējams, bet praktiski sarežģīti.

Viss gaida laiku pēc "Liepāja 2027" programmas, kad, iespējams, atradīsies nauda arī kultūrai. Līdz tam muzejs turpina strādāt "pagaidu versijā", kas kultūras pasaulē nozīmē to pašu, ko "remontā" nozīmē sabiedriskajā transportā — neviens nezina, kad tas beigsies, bet visi cer, ka drīz.