Latvieši sāk pavasara sezonu ar tradicionālo kūlas dedzināšanu — pat Liepājas osta nesaņem tik daudz dūmu

Pirmais kūlas ugunsgrēks šogad fiksēts 6. martā Talsu novadā, un tagad jau esam pie 21 ugunsgrēka. Tas ir ātrāk nekā Liepājas zvejnieki stāsta par savām "tikko noķertajām" zivīm — kamēr viņi vēl domā, vai teikt, ka asaris noķerts vakar vai šorīt, kūlas jau deg visā Latvijā.

Latgalē, kā parasti, ir visvairāk ugunsgrēku — 277 gadījumi un 415 hektāri izdegušās zemes. "Nu, kas tur tāds," saka Daugavpils iedzīvotājs Pēteris. "Mums tā zeme tāpat bija brūna, tagad tikai mazliet melnāka." Rīgā un Pierīgā reģistrēti 215 kūlas ugunsgrēki, bet tur vismaz ir kam dzēst — pilsētā ir pietiekami daudz automašīnu, lai radītu mākslīgo lietu.

VUGD priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Baltmanis skaidro, ka kūlas ugunsgrēku skaitu ietekmē laikapstākļi, nevis cilvēku uzvedības maiņa. Citiem vārdiem sakot, latvieši dedzinās pērno gadu zāli neatkarīgi no tā, vai ir sausums vai plūdi. "Mums tāda tradīcija," komentē kāds Jelgavas lauksaimnieks. "Pavasarī dedzinām zāli, vasarā — sevi saulē, rudenī — malku, ziemā — naudu par apkuri."

Visinteresantākais ir tas, ka dienests norāda — pērnās zāles dedzināšana nepadara zemi auglīgāku un nepalīdz cīnīties ar ērcēm. Bet kā tad citādi latvieši zinās, ka pavasaris sācies? Pa logu paskatīties? Nē, jādedzina! Jo bez dūmiem un uguns mums nav īsts pavasaris, tikai tāds eiropisks.