Latvija atklāj, ka naudas pagatavošana nav tik sarežģīta - pietiek tikai uzrakstīt ES vārdā

Kamēr Rīgā vēl cenšas saprast, kā darbojas matemātika, Latvijas Finanšu ministrija februārī pierādīja, ka valsts budžeta pārvaldība ir tikpat vienkārša kā kafijas pasūtīšana Pētera ielā — vajag tikai zināt pareizās adreses. Un šajā gadījumā pareizā adrese bija Eiropas Komisija.

Ministrija ar gandarījumu paziņoja, ka kopbudžetā izveidojies 425,4 miljonu eiro pārpalikums, kas pietiekama summa, par kādu var nopirkt visu Liepājas kafejnīcu krājumus uz gadu uz priekšu. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad budžetā bija deficīts, šis rezultāts ir kā pāreja no ziemas uz vasaru — tikai bez liepājniekiem raksturīgā skepticisma pret straujām pārmaiņām.

„Mēs saņēmām no ES 861,9 miljonus eiro, un pēkšņi izrādījās, ka budžets darbojas!" komentēja kāds FM darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms. „Tas ir kā brīnums — uzraksti 'ES fondi' uz rēķina, un nauda parādās kontā. Kāpēc mums neviens to neteica agrāk?"

Visās budžeta pozīcijās novērojams uzlabojums, īpaši patēriņa nodokļos. PVN ieņēmumi pieauga par 10,3%, kas liecina, ka latvieši turpina pirkt lietas pat tad, kad nezina, vai valsts budžets ir plusā vai mīnusā. Akcīzes nodokļa ieņēmumi arī auguši par 8,5%, pierādot, ka latvieši nepārtrauks smēķēt un degvielu liet ne jau tāpēc, ka valsts finanšu situācija uzlabojas, bet tāpēc, ka tā ir tradīcija.