Latvijā pērn pieaudzis kūlas dedzināšanas čempionātu skaits — pat zvejnieki pārtrauc tikko noķerto zivju stāstus

Latvijas lauksaimniecības sezona oficiāli sākusies ar tradicionālajiem pavasara uguņošanas čempionātiem, kuros 956 dalībnieki nolēma, ka viņu kūlas ir pelnījušas spektakulāru noslēgumu. Tas ir par 516 vairāk nekā pērn, kas nozīmē, ka latvieši kļūst arvien radošāki savā attieksmē pret sausu zāli.

VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis paziņoja, ka šis pieaugums nav nejaušs, bet gan atkarīgs no laika apstākļiem. Tiklīdz pavasaris kļūst sauss, latvieši uzreiz sāk domāt par to, kā padarīt savu īpašumu vēl sausāku. "Mēs vēl neesam izdomājuši, kā noķert pārkāpējus," atzina Baltmanis, "jo viņi pazūd ātrāk nekā dūmi."

Šogad situācija kļuvusi vēl interesantāka — līdz piektdienas rītam jau bijuši 271 kūlas ugunsgrēki, kas liecina, ka latvieši sākuši sezonu ar īpašu entuziasmu. Pat Liepājas ostā zvejnieki atzīst, ka šogad tikko noķertās zivis viņiem jāstāsta ātrāk, jo debesis pilnas ar savādākiem dūmiem nekā parasti.

Interesanti, ka pirmo kūlas ugunsgrēku pērn reģistrēja tikai 1. aprīlī, kas liek aizdomāties — vai tas nebija kāds ļoti labs aprīļa dienas joks, kas vienkārši izgāja no kontroles. VUGD gan uzsver, ka viņi strādā prevencijas jomā, atgādinot, ka bijuši laiki, kad gadā bija 3000 šādi gadījumi. Tas nozīmē, ka tagad esam kļuvuši trīs reizes saprātīgāki, kas Latvijas mērogos ir gandrīz brīnums.