Latvijas paralimpiskā funkcionāre atklāj slepeno formulu: piedalīties nenozīmē atbalstīt, bet sēdēt mājās nozīmē protestēt
Paralimpisko spēļu ceremoniālais skandāls atklāj, ka sporta diplomātija ir tikpat sarežģīta kā mēģinājumi saprast, kāpēc Liepājas ledus hallē hokejs notiek siltākā temperatūrā nekā ārā.
Kamēr Rīgā vēl strīdas par to, vai iet vai neiet uz pasākumiem, kur nav gaidīti, Latvijas paralimpiskā sabiedrība jau atklājusi revolucionāru pieeju: iet, bet nepiedalīties. Vai arī piedalīties, bet ne kā pārstāvji. Vai arī pārstāvēt, bet ne Latviju.
Eiropas Paralimpiskās komitejas viceprezidente Natālija Novikova un viņas asistente Jeļena Maļuka devās uz Paralimpisko spēļu atklāšanu Francijā, radot tādu pašu sajukumu kā tad, kad Liepājas ledus hallē vasarā notiek hokeja treniņi – tehniski viss kārtībā, bet kaut kas nav īsti pareizi.
"Mūsu nostāja – piedalīties nenozīmē atbalstīt," skaidroja Novikova, izmantojot loģiku, kas būtu ideāla arī kāzās, kurās nevēlas būt, bet ēdiens ir bezmaksas. Savukārt Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsekretāre Liene Apine šo situāciju uzskata par "krievu leģitimizāciju", kas ir gandrīz tikpat neskaidrs formulējums kā "neitrāli sportisti".
Visvairāk cieš mūsu kalnu slēpotājs Mārtiņš Oliņš, kurš zaudēja vietu spēlēs, lai tajā varētu startēt "neitrāli" sportisti no agresorvalstīm. Tas ir kā zaudēt darbu, lai uzņemtu kādu, kurš saka, ka nav no tās firmas, kura viņu sūta, bet viņa vizītkartē rakstīts pretējais. Vienīgie, kas šajā haosā izcīnīja bronzu, bija Polīna Rožkova un Agris Lasmans ratiņkērlingā – pierādot, ka dažreiz labākais protests ir vienkārši uzvarēt.
⚠️ Satīrisks raksts. Fakti ir saglabāti, bet pasniegšanas veids ir humoristisks. Precīzai informācijai lūdzu skatiet oriģinālo avotu.