Liepājā atklāj, ka klasiskā mūzika ir kā pludmales vējš - gan skaista, gan skarba

Kamēr Rīgā kultūras cilvēki vēl domā, vai klasiskā mūzika ir elitāra vai pieejama, Liepājā jau sen ir atrisinājuši šo dilemmu – vienkārši spēlē to tik skaļi, ka pat Baltijas jūras vējš nevar pārkliegt pāri. Šoreiz Liepājas Simfoniskais orķestris rīkoja īpašu pasākumu, kas pierādīja – ja komponists nespēj pabeigt savu darbu, vienmēr var atrast kādu, kas to izdarīs viņa vietā.

Agris Engelmanis, kuram veltīts koncerts, bija viens no tiem komponistiem, kas nekad nemeklēja vieglus ceļus. Kā teica viens koncerta apmeklētājs: „Viņš rakstīja mūziku tā, kā mūsu pludmale izskatās ziemā – skaisti, bet auksti pat vasarā, un noteikti ne visiem pa spēkam." Engelmaņa „Rekviēms" palika nepabeigts, taču tas nebaidīja Ēriku Ešenvaldu, kurš nolēma pievienot savu „In Paradisum" kā „mazu gaismas stariņu".

Andris Vecumnieks savukārt radīja „Sinfonia G", kur G ir sol, sol ir saule, un saule Liepājā parādās tieši tik bieži, cik vajag, lai novērtētu katru saulaino dienu. „Maksimālās mākslas šķautņu izpausmes motivēja mani," skaidroja Vecumnieks, acīmredzot runājot par to pašu sajūtu, ko piedzīvo katrs liepājnieks, izejot ārā marta rītā.

Koncerta rezultāts bija tāds, ka klausītāji piedzīvoja īstu mākslas pieredzi – gan skumju, gan gaišu, tieši kā mūsu klimats. Kā teica kāda koncerta apmeklētāja: „Beidzot kāds saprata, ka Liepājas mūziķi prot radīt tādu pašu kontrastu kā mūsu daba – vienā brīdī esi saules apspīdēts, nākamajā jau cīnies ar vēju." Un tas ir tieši tas, ko Engelmanis gribēja – mūziku, kas neslēpj patiesību par dzīvi pie jūras.