Liepājas armijai būtu jāmācās: mēs Karostā raķetes iznīcinām pilnībā

Izraēlas armija šodien ar lielu fanfāru paziņoja, ka esot iznīcinājusi pusi no Irānas raķešu krājumiem. Brigādes ģenerālis Efijs Defrins televīzijā lepni stāstīja, ka viņi novērsuši arī 1500 raķešu papildu saražošanu. Nu labi, cienījamais ģenerāli, bet vai jūs neesat dzirdējuši par Liepājas Karostu?

Mūsu bijušajā militārajā pilsētiņā mēs jau gadsimtiem zinām — ja kaut ko dara, tad dara līdz galam. "Puse iznīcināta" mums skan kā "puse darba padarīta", kas Liepājas izpratnē nozīmē — darbs nav padarīts. Kā teica pensionētais majors Valdis pie Liepājas tirgus: "Mūsu laikos vai nu viss, vai nekas. Pa pusei var tikai maizi pārgriezt."

Turklāt šis Defrins stāsta, ka Irāna mēnesī ražoja desmitiem raķešu, bet gatavojās ražot simtus. Liepājā mēs to saucam par "Rīgas sindromu" — visu laiku tikai plāno un gatavo, bet konkrēti neko nedara. Mūsu ostas strādnieki vienu konteineru pārkrauj ātrāk, nekā viņi vienu raķeti iznīcina.

Bet nopietni runājot — kamēr pasaulē notiek šādi konflikti, mēs Liepājā turpinām būvēt mieru ar tramvaja skaņām un koncertiem "Lielajā dzintarā". Un zināt ko? Tas ir daudz efektīvāks nekā jebkuras raķetes, jo mūzika un kultūra ir tas, kas patiešām uzvar. Kā teiktu mūsu rokmūziķi: "Labāk dziedāt nekā šaut."