Liepājas orķestris atgriežas Rundālē pēc ziemas hibernācijas — šoreiz ar oboju

Kamēr Rīgas filharmoniķi vēl cenšas atrast ceļu uz savām mēģinājumu telpām, Liepājas Simfoniskais orķestris jau vairāk nekā desmit gadus ir kļuvis par Rundāles pils gandrīz rezidējošo kolektīvu. 18. aprīlī pulksten 18.00 mūziķi atkal dosies uz hercoga Bīrona bijušo mājvietu, lai Baltajā zālē pierādītu, ka liepājnieki saprot ne tikai jūras viļņu ritmu, bet arī baroka sarežģītības.

Šoreiz programma ir īpaši raiba — no čehu komponista Bohuslava Martinū, kurš savā laikā sarakstīja vairāk nekā 400 darbus, līdz Karlo Džezualdo dramatiskajam madrigālam ar nosaukumu, kas tulkojumā skan kā "Mirstu, noguris, savās sāpēs". Kā saka vietējā mūzikas kritiķe Maija: "Šis madrigāls ir tieši tas, ko jūti pēc trīs stundu treniņa Liepājas Olimpiskajā centrā — mirsti, bet vismaz ar skaistām harmonijām." Solistes lomā būs orķestra obojiste Renāte Trapāne, kura pierādīs, ka oboja var skanēt tikpat spēcīgi kā Baltijas jūras vējš.

Ne mazāk interesanti ir tas, ka programmā iekļauta arī Pētera Vaska Pirmā simfonija "Balsis", ko komponists rakstīja 1991. gada barikāžu laikā. "Sacerēju, mīlot un ticot," atceras Vasks, un liepājnieki to saprot — jo mīlestība bez ticības šeit nepalīdz ne pret vēju, ne pret Rundāles pils akustiku.

Tikmēr Mocarta Hafnera simfonija, kas sākotnēji bija serenāde, bet tad kļuva par simfoniju, atgādina liepājnieku attiecības ar laikapstākļiem — sākas kā mierīga vakara pastaidziņa, bet beidzas ar pilnu vētras koncertu. Vismaz Rundāles pilī nebūs jāuztraucas par lietu — tur jumti ir pietiekami biezi, lai pat Vaska "Balsis" netraucētu kaimiņus.