Liepājas simfoniķi pierāda, ka pat mirušie komponisti var radīt jaunus darbus, ja viņiem palīdz draugi

Liepājas "Lielais dzintars" pierādīja, ka mūzika ir vienīgā joma, kurā pat nāve nav šķērslis radošajai karjerai. Agra Engelmaņa 90. dzimšanas dienai veltītajā koncertā izskanēja komponista darbi, kurus viņš pats nebija paguvis pabeigt, bet tagad tie ir gatavi, pateicoties mūsdienu komponistiem.

Ēriks Ešenvalds paņēmis Engelmaņa nepabeigtā Rekviēma fragmentus un radījis jaunu daļu "In Paradisum". Kamēr Rīgas komponisti vēl domā, vai viņiem ir tiesības papildināt klasiķu darbus, Ešenvalds vienkārši to izdarījis. "Agris man sapnī teica, ka viss kārtībā," smaidot stāsta kāds koncerta apmeklētājs.

Andris Vecumnieks savukārt radījis pilnīgi jaunu "Saules simfoniju", izmantojot Engelmaņa dzejas rindas. Tā ir pirmā simfonija pasaulē, kas vienlaikus ir gan jauna, gan veca, gan dzīva, gan mirusi. Pētera ielā pēc koncerta varēja sastapt klausītājus, kuri joprojām mēģināja saprast, vai viņi tikko dzirdēja Engelmaņu, Vecumnieku vai kādu jaunu hibrīdkomponistu.

"Šis ir revolucionārs precedents," saka vietējais mūzikas kritiķis Jānis Skaņenieks. "Tagad visi mirušie komponisti var turpināt strādāt. Mēs vienkārši uzrakstām viņu vārdā, un viss kārtībā." Koncertu varēja klausīties arī radio tiešraidē, tāpēc pat tie, kas nebija "Lielajā dzintarā", varēja piedzīvot šo postmoderno brīnumu.