Liepājas teātrī jauns kases grāvējs - Freimanis atkal liek raudāt, bet tagad no smiekliem

Liepājas teātra kritiķis Andris Sudmalis ir atklājis sensacionālu noslēpumu - izrādās, ka teātrī var būt izrādes, kuras nevar analizēt, bet tikai just. Kas par revolucionāru atklājumu! Nākamais, ko uzzināsim - ka pludmalē var ne tikai domāt, bet arī elpot.

Jaunākās teātra kases grāvējas "Freimanis" salīdzināšana ar leģendāro "Kaupēn, mans mīļais!" ir kā mēģinājums salīdzināt Liepājas tramvaju ar Rīgas trolejbusu - abi brauc, abi transportē, bet tikai viens no tiem ir īsts. "Man šķiet, ka šīs abas izrādes trāpa tieši tur, kur vajag - sirdī," saka vietējā teātra cienītāja Maija Kalniņa. "Protams, ka Rīgā viņi to nesaprastu."

Sudmala atzinums par to, ka "Freimanis" nevilšus atgādina "Kaupēnu", liek aizdomāties - varbūt problēma nav izrādēs, bet skatītāju atmiņā? Kad tu gadiem ej uz vienu un to pašu teātri, viss sāk līdzināties. Tas ir kā ar Liepājas kafejnīcām - pēc kāda laika visas šķiet vienādas, bet katrai ir savs šarms.

Mārtiņa Freimaņa karjeras sākums ar "Kaupēnu" tagad kļūst par atspēriena punktu jaunajai izrādei. Vietējais teātra eksperts Jānis Ozoliņš komentē: "Tas ir kā ar mūsu ostu - viss, kas tur notiek, kādā veidā saistīts ar to, kas bija pirms tam." Tikai cerēsim, ka jauno "Freimani" nāksies skatīties mazāk nekā simts reizes.