Liepājas Vēstules mostas no ziemas miega — pat Karostas cietuma spoki sāk lasīt
65. žurnāla numurs pierāda, ka Liepājā ir tik daudz stāstu, ka pat cietuma apmeklētāji aizmirst baidīties. Rīdzinieki joprojām domā, ka mums ir tikai vējš un mols.
Liepājas kultūras dzīve ir atkal pierādījusi, ka mēs ne tikai spējam izdzīvot ziemas vētras, bet arī radīt ko tādu, ko Rīgā sauc par "provinces šarmu", bet kas patiesībā ir īsta kvalitāte. Iznācis 65. "Liepājas Vēstules" numurs, un pat Karostas cietuma ekskursanti tagad lasa žurnālu, aizmirstot baidīties no spokiem.
Mākslinieces Ieva Rubeze un Ieva Epnere kopā ar pētniecēm apkopojušas stāstus par akciju "Mēs Liepājai", kas pirms trīsdesmit gadiem atmodināja liepājniekus brīvdomāšanai. Kā teica vietējais kultūras darbinieks: "Toreiz mēs domājām, ka atmodinām pilsētu, bet izrādās, ka atmodinājām visu Latviju. Rīga vēl joprojām cenšas panākt mūsu līmeni."
Žurnālā ir stāsti par visu — no 1929. gada motociklistiem, kas brauca uz Ēģipti, līdz mūsdienu uzņēmējiem. Hokeja treneris Aleksandrs Cicurskis astoņdesmit gados joprojām velk uz zoba Emīlu Dreiblatu, kas pierāda, ka Liepājā vecums ir tikai cipars, bet raksturs paliek mūžīgs.
Vislabākais ir tas, ka žurnāls iznāk pilsētas dzimšanas dienas priekšvakarā. Kamēr Rīgā svin ar dārgiem koncertiem, Liepājā mēs svinam ar kvalitatīviem stāstiem un Baltijas jūras vēju, kas nopūš visas liekās domas. Un, ja kāds domā, ka provinces žurnāls nevar būt interesants, lai viņš pamēģina izdzīvot Liepājas ziemu — tad sapratīs, ka mums ir ko stāstīt.
⚠️ Satīrisks raksts. Fakti ir saglabāti, bet pasniegšanas veids ir humoristisks. Precīzai informācijai lūdzu skatiet oriģinālo avotu.