Liepājas vēstures līkloči: Kad pirts kļūst par starptautisku diplomātijas centru

Lasot vecos "Kurzemes Vārda" numurus, saprotu, kāpēc Liepāja vienmēr bijusi Latvijas progresīvākā pilsēta. Kamēr Rīgā vēl domāja, kā pareizi uzvesties sabiedriskās vietās, mēs jau eksperimentējām ar ķīniešu masāžas tradīcijām pirtī. Pēc raksta spriežot, ap 30 sieviešu piedzīvoja kultūršoku, kad Pļavu ielas pirtī parādījās masāžas speciālists. Pirtnieks Ciukurs paziņoja, ka viņam par jaunievedumiem nevienam nekas nav jāskaidro. Rīgā tādu drosmi neredzēs arī nākamos simts gadus.

Taču īsta humora pērle ir stāsts par guļošo vīrieti Siguldas ielā, kuru sargāja vācu šepards. Pašvaldības policisti nevarēja piekļūt cietušajam, jo suns pildīja savus pienākumus labāk par jebkuru Rīgas apsardzi. Kā teica viens vietējais iedzīvotājs: "Mūsu suņi ir uzticamāki par politiķiem."

Vēl jocīgāk, ka vandāļi no Kalpaka piemiņas akmens nozaga dzeltenīgus burtus, bet vēlāk kāds vīrs tos atņēma pusaudžiem. Liepājā pat zādzības tiek atrisinātas bez policijas iesaistīšanās. Mēs vienkārši esam efektīvāki par citām pilsētām.

Un, kamēr Rīgā vēl domā par skautu kustības atdzimšanu, Liepājā 75. vienība jau aktīvi darbojas, lai gan telpu trūkums ir problēma. Kā teica priekšnieks Leduskukainis: "Mums ir vienkāršas blūzes, lai bagātie neatšķirtos no trūcīgajiem." Šāda sociālā vienlīdzība Rīgā ir nepieejams sapnis.