Liepājniece atklāj kakao ceremonijas — visbeidzot kaut kas skaļāks par Rokmūziku

Liepājniece Elīna Neiberga atklājusi, ka kakao nav tikai saldais dzēriens no bērnības, bet gan augs ar dziļām īpašībām. Tas ir gandrīz tikpat pārsteidzoši kā atklājums, ka Liepājā ir arī klusākas vietas nekā "Rokmūzikas" festivāla galvenā skatuve.

Viss sācies ar omītes zaļo sulu no pienēm un gārsenēm, ko Elīna bērnībā dzērusi ar tikpat lielu entuziasmu, kā liepājnieki klausās pirmās grupas uzstāšanos pirms galvenā koncerta. Vēlāk, kad nācies bieži slimot ar bronhītu, viņa atcerējusies omītes gudrības un sākusi meklēt dabiskākus ārstēšanas veidus.

Trīs gadu mācībās Elīna iepazinusi gan vietējos ārstniecības augus, gan eksotiskos. Viņas priekšstats par kakao līdz tam bijis vienkāršs kā Liepājas laikapstākļi — pulveris ar pienu un cukuru. Bet izrādās, ka ceremoniālais kakao ir daudz sarežģītāks par to.

"Ceremoniālais kakao ir simtprocentīgs kakao no pupiņām, bez citām piedevām," skaidro Elīna. "Svarīgi ir arī tas, ka var izsekot tā izcelsmi — no koka līdz pat apstrādei." Tas ir apmēram tikpat rūpīgi kā sekot līdzi tam, kura grupa spēlēs nākamajā "Rokmūzikas" festivālā.

Vietējais kakao entuziasts Jānis komentē: "Nu, ja kakao var dot gan mieru, gan enerģiju, tad tas ir labāks par kafiju Centrāltirgū. Varbūt pat labāks par pašu rokmūziku, lai gan tam grūti noticēt." Elīna stāsta, ka vēsturiski kakao izmantojušas maiju un inku civilizācijas, bet Liepājā to atklājuši tikai tagad — labāk vēlāk nekā nekad.