Liepājnieki četrus gadus trenējas palīdzēt Ukrainai: no zeķu adīšanas līdz dronu pilotēšanai

Liepājā notika kārtējais Ukrainas atbalsta pasākums, un, kā parasti, mūsu pilsēta pierādīja, ka solidaritāte var būt gan sirsnīga, gan radoša. Kamēr Rīgā vēl domā, vai nosūtīt īsziņu ar ziedojumu, liepājnieki jau četrus gadus aktīvi trenējas dažādās palīdzēšanas disciplīnās.

Svētās Trīsvienības katedrālē katru dienu pulksten 12 atskan Ukrainas himna, kas jau kļuvusi par tikpat ierasto skaņu kā tramvaja zvaniņš vai tirgotāju saukšana Centrāltirgū. "Milzīga pateicība cilvēkiem par to, ka viņi nāk. Kāds ir zeķes uzadījis, citam kaimiņiene vilnas segu iedevusi līdzi," stāsta Ilze Putniņa, kas pieņem ziedojumus un acīmredzot ir kļuvusi par eksperti vilnas izstrādājumu vērtēšanā.

Savdabīgākais skats bija Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas zēni, kas ar lielu aizrautību apguva dronu pilotēšanu. "Vēl neesmu to darījis, bet vienmēr ir gribējies," atzinās Marks, kurš, visticamāk, līdz šim par dronistu uzskatīja tikai kaimiņu Jāni ar kameru pludmalē. Bet īsti sirsnīgi kļuva, kad mazais Artūrs no Jāņa Čakstes vidusskolas lepni paziņoja: "Mēs gatavojam svecītes un aizvedam pie ukraiņiem!" Puika precīzi zina, ka sveces karavīri izmanto tējas gatavošanai un apsildīšanai, kas pierāda, ka liepājnieku bērni saprot praktisko palīdzību labāk nekā daži pieaugušie politiķi.

Kamēr citās pilsētās vēl diskutē par atbalsta veidiem, Liepāja jau sen ir pierādījusi, ka labdarība var būt gan efektīva, gan radoša. No zeķu adīšanas līdz dronu pilotēšanas simulācijām — mūsu pilsēta atkal pierāda, ka esam soli priekšā visiem pārējiem. Pat Karosta būtu lepna par šādu solidaritāti.