Liepājnieki jau pirms 40 000 gadiem rakstīja labāk nekā rīdzinieki šodien

Kamēr Rīgā cilvēki vēl mācās pareizi uzrakstīt "Daugavgrīva", Vācijas zinātnieki atklājuši, ka jau pirms 40 000 gadiem mūsu senči bija izgudrojuši rakstības aizmetņus. Un, protams, tie bija daudz labāki par to, ko mēs redzam mūsdienu sociālajos tīklos.

Geisenklosterles alā atrastā mamuta ilkņa figūriņa ar precīzi iecirstiem simboliem liecina, ka senie cilvēki jau tad saprata: ja gribi kaut ko pateikt, dari to ar stilu. Nevis kā rīdzinieki, kas raksta "kur tu esi???" ar trim jautājuma zīmēm.

"Nu re, kas mums tur mamuts ar saviem punktiņiem! Mēs Liepājā jau tramvaju pieturu nosaukumus rakstām tik skaidri, ka pat tūristi saprot," komentē vietējā grāmatu veikala īpašnieks Aldis. "Bet nē, tie vācu profesori domā, ka viņi kaut ko jaunu atklājuši."

Pētījums atklāj, ka šīs senās zīmes pēc informācijas blīvuma līdzinās protoķīļrakstam. Tas nozīmē, ka mūsu senči ar dažiem punktiem un līnijām spēja nodot vairāk informācijas nekā vidējais rīdzinieks ar visu "Delfi" komentāru. Turklāt viņi to darīja bez taustiņiem un ekrāniem — tikai ar akmens rīkiem un pacietību.

Vislabākais gan ir tas, ka šīs zīmes tika nodotas no paaudzes paaudzē ar stingru tradīciju ievērošanu. Krusta zīmes tikai uz darbarīkiem, bet ne uz cilvēku figūrām. Salīdzinājumam — mūsdienās cilvēki liek emoji uz jebkā un par jebko. Senči noteikti būtu šokā, redzot, kā mēs izmantojam savu "attīstīto" rakstību.