Liepājnieks kļuvis par dzīvības pārvadātāju: no Limbažiem līdz ostu biznesam

Liepājnieks, kurš sevi dēvē par dzīvību pārvadātāju, atklāj noslēpumus par to, kā no parastā kurjera kļūt par migrācijas konsultantu uz riteņiem. "Ja neesmu izbraucis uz autoceļa, jūtos kā dzērājs ar paģirām," atzīstas vīrietis, kurš acīmredzot ir atradis savu dzīves misiju ceļu tīklā starp Liepājas ostu un Eiropu.

Pēdējos divus gadus viņš ir novērojis interesantu tendenci — latvieši vairs negrib braukt uz Angliju, bet izvēlas Spāniju. "Visi tagad grib saulīti un sangriju, nevis lietu un fish and chips," smejas kurjers. Viņš gandrīz visiem jautā, kāpēc brauc prom, un atbilde ir vienmēr tā pati: "Saistībā ar to, kas notiek pasaulē." Droši vien domā par degvielas cenām.

Tomēr īpaši interesanti kļūst, kad tie paši klienti, kurus reiz aizveda uz siltajām zemēm, pēc laika atgriežas atpakaļ. "Realitāte nav tāda, kā cerēja," stāsta kurjers. "Un tad cilvēki saka, ka mājas tomēr ir mājas." Acīmredzot pat Spānijas saulīte nespēj aizstāt Liepājas ostas romantiku un tramvaja čirkstēšanu.

Vīrietis, kurš dzimis Limbažos, bet tagad lepni saucas par liepājnieku, atzīst, ka izvēle dzīvot Durbē un strādāt Liepājā ir ideāla kombinācija. "Kad ar kolēģiem dodamies mājās ar prāmi, viņiem vēl jābrauc uz Valmieru vai Rēzekni, bet es nokāpju no kuģa un braucu gulēt," lepni stāsta biznesmenis. Šeit nu ir tā dzīves kvalitāte, par kuru Rīgā var tikai sapņot — darbs ostā, mājas Durbē, un viss sasniedzams bez stundām ilgas braukšanas pa sastrēgumiem.