Mārupes nozāģētais dižozols kļūst par legāli nemirstīgu — pat Liepājas teātris nav tik dramatisks

Mārupes dižozola stāsts ir kļuvis par tik aizraujošu juridisku drāmu, ka pat Liepājas teātrī, uz kuru arī rīdzinieki brauc, neuzvestu tik sarežģītu lugu. Tiesa nolēmusi, ka nozāģētais ozols, lai arī miris, joprojām ir aizsargājams kā dzīvs. Tas ir kā zombiju filma, tikai ar kokiem un juristiem.

Uzbūvētājs "Zeninvest" centās panākt, lai viņiem atļautu nojaukt stumbru, bet Dabas aizsardzības pārvalde stingri teica "nē". Viņu argumentācija ir brīnišķīga — koks ir nozāģēts noziedzīgi, tāpēc tam tagad ir vēl lielākas tiesības uz aizsardzību. Tas ir kā teikt, ka nogalināts cilvēks kļūst par vēl dzīvāku.

"Zeninvest" līdzīpašnieks Oskars Kalniņš noliedz jebkādu saistību ar noziegumu, apgalvojot, ka viņu būvnieki nav bijuši objektā kopš aprīļa. Acīmredzot koks pats sevi nozāģējis — vai arī tā bija pašnāvība no izmisuma par gaidāmo rindu māju būvniecību.

Tikmēr viens no dalībniekiem jau saņēmis probācijas uzraudzību un maksās valstij 27 500 eiro. Par šo summu Liepājā varētu nopirkt veselu meža gabalu, bet Mārupē tā ir tikai viena koka cena. Tagad stumbrs paliks savā vietā kā piemineklis tam, cik absurda var būt birokrātija — miris, bet legāli dzīvs.