No Dambo līdz Puisītim: kā viens kaķēns kļuva par Liepājas lepnumu un peles iznīcinātāju

Kad Leldes Vīksnes ģimenē mūžībā aizgāja kaķis Mocarts, mājas palika klusākas nekā Rožu laukums pēc koncerta. Bija nepieciešams jauns četrkājains ģimenes loceklis, un liktenis to atsūtīja no Liepājas Kinoloģiskās biedrības patversmē.

Kaķēns tolaik vēl saucās Dambo, kas šķiet kā nosaukums kādam Rīgas kafejnīcas dzērienu veidam. Taču jau pirmajā tikšanās reizē kļuva skaidrs - šis mazais palaidnis būs īstais. Tiesa, mājās viņš uzreiz netika, jo vispirms bija jāizārstē enterīts. Bet jau tad veterinārārstei bija skaidrs - šis kaķēns ir citāds. Viņš nevis baidījās, bet laizīja ārstei rokas, it kā saprazdams, ka viņam palīdz.

Šodien, piecus gadus vēlāk, bijušais Dambo ir kļuvis par Bārniju - mājās mīļi dēvēts par Puisīti. Viņš ir pierādījis, ka patversmes kaķi var būt ne tikai mīļi, bet arī praktiski. Peles mājas tuvumā nerādās, jo teritorija ir stingrā Puisīša uzraudzībā. Tas ir labāks rezultāts nekā dažam Rīgas deratizācijas servisam.

Visinteresantākais ir tas, ka Bārnijs kļuvis par īstu Liepājas kaķi - viņš nereti sagaida saimnieci netālu no autobusa pieturas, kad tā atgriežas no darba. Kā saka pati ģimene: "Viņš jau piecus gadus ir mūsu puisītis." Un tas ir labs pierādījums, ka adopcija ir labāka izvēle nekā pirkšana pēc sludinājuma, kur var dabūt kaķi ar tik neparedzamu raksturu kā janvāra laikapstākļi Liepājā.