Rēzeknes deputāti atklāj jaunu demokrātijas formu: nevēlēt

Rēzeknes dome šonedēļ pierādīja, ka demokrātija var būt tikpat sarežģīta kā orientēšanās Karostas bijušās cara flotes bāzes mītiskajās pagrabtelpās tumšā vakarā bez lukturīša. Deputāti ar astoņām balsīm nolēma NEievēlēt jaunu mēru, jo tas radītu "juridiskus kāzusus". Šķiet, vienīgais kāzuss, ko viņi nevar atrisināt, ir tas, kā paskaidrot vēlētājiem, kāpēc pilsētu vada cilvēks, kas nav ne ievēlēts, ne arī oficiāli apstiprināts.

Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Tutins, kurš tagad pilda mēra pienākumus, paziņoja, ka jauna mēra ievēlēšana nozīmētu "divus priekšsēdētājus". Kamēr Liepājā mēs lepojamies ar skaidru pārvaldības struktūru, Rēzeknē ir izvēlējušies eksperimentālu pieeju — viens mērs ir atstādināts, bet nav atlaists, otrs pilda pienākumus, bet nav ievēlēts. Tas ir kā teātra izrāde, kurā visi aktieri ir aizgājuši mājās, bet izrāde turpinās.

"Mēs gaidām oficiālu VARAM skaidrojumu," teica pašvaldības vadītāja Margarita Voiciša. Tikmēr bijušais mērs Aleksandrs Bartaševičs pārsūdz visu, ko var pārsūdzēt — VDD lēmumu, atstādināšanu un, iespējams, arī faktu, ka viņam nav pielaides valsts noslēpumam. Varbūt viņam vajadzētu pārsūdzēt arī laika tecējumu — tad varētu atgriezties laikā, kad problēmu vēl nebija.

"Rēzeknes iedzīvotājs" Valdis komentē: "Nu, vismaz tagad mums ir mērs, kas nevar neko noslēpt, jo viņam nav pielaides noslēpumiem." Kamēr Rīgā domā, kā labāk pārvilkt līnijas uz kartes, Rēzeknē ir izveidojuši jaunu modeli — pilsētu bez mēra, bet ar mēra pienākumu izpildītāju. Nākamais solis, visticamāk, būs deputāti bez balsstiesībām un dome bez lēmumiem.