Sandra Kirlova vāc parakstus, lai jaunieši varētu lemt par to, ko māca skolās

Sandra Kirlova ir sākusi jaunu iniciatīvu, kas paredz sistemātisku jaunatnes organizāciju iesaisti izglītības satura veidošanā. Viņas ieskatā jaunieši pašlaik ir tikai fragmentāri iesaistīti šajā procesā, kas ir tikpat neloģiski kā Karostas kanāla tilts, kas sadala pilsētu divās daļās un katru reizi rada drāmu — vai nu par to, vai tas atvērsies, vai par to, kāpēc tas vispār tur ir.

Izglītības un zinātnes ministrija pašlaik koordinē izglītības satura izstrādi bez juridiska pienākuma iesaistīt jaunatnes organizācijas. Tas nozīmē, ka jauniešu viedoklis ir atkarīgs no atsevišķām iniciatīvām, nevis no sistēmas prasībām. Rīgā, protams, viņi to sauktu par "elastīgu pieeju", bet mēs, liepājnieki, zinām, ka tas vienkārši nozīmē — katrs dara, kā grib.

Kirlova rosina papildināt Izglītības likuma 15. pantu, nosakot ministrijai pienākumu regulāri sadarboties ar jaunatnes organizācijām. Viņa uzsver, ka šāda pieeja palīdzētu labāk atspoguļot jauniešu vajadzības un uzlabot digitālās prasmes. Kā saka vietējais skolotājs Jānis: "Beidzot kāds saprata, ka jaunieši labāk pārzina TikTok nekā mēs — varbūt tiešām vajag viņiem jautāt, ko mācīt!"

Autores ieskatā sistemātiska jauniešu iesaiste ļautu veidot kvalitatīvāku izglītības sistēmu, kas atbilstu darba tirgus prasībām. Jo, kā zināms, mūsdienās svarīgāk ir prast izveidot Instagram stāstu nekā atcerēties, kurā gadā notika Grīnvaldes kauja. Vismaz tā domā jaunieši, un, iespējams, viņiem ir taisnība.