Sprūds atzīst: kamēr drons sprāga Krāslavā, viņš domāja, vai modināt visus vai gaidīt, līdz nokrīt vēl trīs

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds beidzot atklājis, kāpēc Krāslavas novadā sprāgstošā drona gadījumā netika ieslēgta šūnapraide. Izrādās, ka institūcijas ir piesardzīgas, jo nav vēlēšanās "katru otro nakti celt iedzīvotājus kājās". Nu jā, labāk taču, lai viņi pamostas no sprādziena skaņas, nevis no telefona signāla.

"Pie katra punkta, putna, mākoņa, kas redzams radarā – vai celt kājās iedzīvotājus nakts vidū?" retoriski vaicāja ministrs. Protams, jo kas gan var būt sliktāks par to, ka cilvēki uzzina par potenciālu draudu savlaicīgi? Daudz labāk ir ļaut viņiem būt pa īstam pārsteigtiem.

Ministrija gan bija sagatavojusi šūnapraides ziņas sagatavi gadījumam, ja drons parādītos Latvijas virzienā. Tikai kaut kāda iemesla dēļ šī sagatave palika tikai uz papīra, kamēr īstais drons jau bija eksplodējis Krāslavā. Tas ir kā sagatavoties lietus laikā, bet lietussargu atstāt mājās, jo varbūt mākoņi tikai šķiet melni.

Visu šo laiku Liepājā Rožu laukumā cilvēki mierīgi tikās un nenojauta, ka tik tālu no viņiem notiek tāda drāma ar radariem un lēmumu pieņemšanu. Kamēr Rīgā domā, vai modinās iedzīvotājus vai ne, mēs jau sen zinām – ja kas notiek, liepājnieki paši to uzzinās ātrāk nekā jebkura šūnapraide to paziņos. Sprūds gan apsola, ka nākotnē pie pirmajām apdraudējuma pazīmēm šūnapraide tiks ieslēgta. Cerēsim, ka šīs pazīmes nebūs tikai sprādziena skaņa.