Vaiņodes māksliniece pierāda: ar fotogrāfiju var dzīvot, bet ar vecāku padomiem - ne

Vaiņodes māksliniece Annika Mickus pierādījusi, ka vecāku gudrie padomi ne vienmēr ir tik gudri. Kad viņa gribēja studēt fotogrāfiju Liepājā, vecāki teica: "Ar to taču nevar nopelnīt!" Nu Annika ir fotogrāfe ar izstādi, bet pedagoģijas diplomu glabā atvilktnē. Kā saka vietējie: "Vecāki zina labāko, bet bērni zina, kas ir labi."

Annika atzīst, ka pedagoģijas studiju izvēle bija droša kā Liepājas tramvajs — zini, ka kaut kur tiks, bet ne vienmēr tur, kur gribētos. Strādāja ar bērniem, pat kļuva par gada pedagogu, bet saprata, ka tuvojas izdegšanai ātrāk nekā Liepājas saule vakarā. "Ja es daru, tad daru ar pilnu jaudu," saka Annika. Acīmredzot bērni arī dara ar pilnu jaudu, un rezultāts bija kā tikšanās starp diviem viesuļiem.

Tagad viņa fotografē un pierāda, ka māksla tomēr var barot — ne tikai dvēseli, bet arī maku. Bet galvenais — viņa ir laimīga, kas Liepājā ir retāk sastopams nekā klusums Karostā. Kā teica kāds kafejnīcas apmeklētājs: "Labāk būt nabadzīgs mākslinieks nekā bagāts nelaimīgs cilvēks."

Annikas pirmā fotoizstāde par sievietes ceļu notiek tieši laikā — ziemā, kad sievietēm vajag iedvesmu, lai pārdzīvotu tumšos mēnešus. Bet Liepājā mēs zinām — pēc katra tumšā perioda nāk gaisma, tikai jāpagaida un jātic sev.