Valdība beidzot definēs, kas ir aktīvs dzīvesveids: skriešana prom no problēmām neskaitās
Siliņa sola jaunu Sporta likumu, kas beidzot paskaidros, vai soļošana uz veikalu pēc alus ir sports. Finansējumu plāno nebalstīt uz neparedzētiem gadījumiem, bet gan paredzētiem neparedzētiem gadījumiem.
Valdība otrdien aplūkos jauno Sporta likumu, kas solās revolucionāri definēt, kas tieši ir aktīvs dzīvesveids. "Mēs beidzot pateiksim, vai skriešana no problēmām ir sports vai tikai dzīvesveids," skaidroja premjere Siliņa, kamēr pa logu Liepājā vējš dzina mākoņus tik aktīvi, ka tas varētu pretendēt uz olimpisko medaļu.
Likumprojektā plānots sakārtot sporta finansējuma jautājumus, lai tie vairs nebūtu balstīti uz līdzekļiem "neparedzētiem gadījumiem". "Tagad mēs tos dēvēsim par līdzekļiem 'paredzētiem neparedzētiem gadījumiem' - skan daudz profesionālāk," komentēja vietējais sporta entuziasts Gunārs, kurš katru rītu skrien līdz Grobiņas veikalam.
Ministrija saņēmusi "virkni ierosinājumu un iebildumu", kas latviešu valodā nozīmē "visi ir neapmierināti, bet neviens nezina, ko grib". Rīgā tādu situāciju dēvē par "darba dienu", bet Liepājā - par "otrdienu".
Jaunais likums paredz izveidot Sporta fondu, kas būs kā parasts fonds, tikai ar vārdu "sports" priekšā. Plānots arī valsts sporta reģistrs, kur varēs oficiāli reģistrēt, ka tu ej uz trenažieru zāli, bet faktiski tikai fotografējies spoguļa priekšā. Sporta nozarei šogad paredzēti 52,4 miljoni eiro - mazāk nekā pērn, bet vairāk nekā Rīgas satiksmes budžets bedrēm.
⚠️ Satīrisks raksts. Fakti ir saglabāti, bet pasniegšanas veids ir humoristisks. Precīzai informācijai lūdzu skatiet oriģinālo avotu.