Valdība nolemj, ka austrumi esot par tuvu - tagad radīs 2000 hektāru lielas barjeras

Valdība šonedēļ apstiprināja grandiozus plānus Baltijas aizsardzības līnijas otrajai kārtai. Jā, pareizi dzirdējāt — pirmā kārta vēl nav pabeigta, bet jau steidzas ar otro. Tas ir kā ar Rīgas tramvaju projektu, tikai pretējā virzienā.

Sešos austrumos esošajos novados — Alūksnē, Smiltenē, Augšdaugavā, Balvos, Krāslavā un Ludzā — tagad radīs 2000 hektāru lielu pretmobilitātes infrastruktūru. Tas ir gandrīz tikpat liels, cik visa Karostas teritorija! "Nu, beidzot kaut kas noderīgs notiks austrumos," saka Liepājas tirgotāja Inese, "kamēr viņi tur būvē barjeras, mēs te pie jūras dzīvojam brīvi kā putni."

Īpašnieki gan saņems atlīdzību, ko noteiks speciāla komisija ar sertificētu vērtētāju. Droši vien tas pats vērtētājs, kas Rīgā dzīvokļus par kosmiskām summām novērtē. Bet te austrumos, protams, cenas būs zemākas — jo tālāk no Liepājas, jo lētāk.

Interesanti, ka uz šo infrastruktūru neattiecas ne būvniecības, ne mežu apsaimniekošanas, ne vides aizsardzības prasības. Citiem vārdiem — var darīt, ko grib. Liepājā pat kafejnīcu nevar atvērt bez simts atļaujām, bet pretmobilitātes līniju var celt kā savvaļā. "Tā jau vienmēr bijis — Rīgā lemj, province dara," filozofiski secina pensionārs Valdis no Grobiņas, kurš šodien brauc uz Liepājas tirgu pēc svaigām zivīm.