Valoda kā tramvajs: Rīgā brauc uz priekšu, Liepājā apstājas katrā pieturā

Izglītības kvalitātes valsts dienests nācis klajā ar ziņojumu, kas atklāj šokējošu patiesību: izrādās, lai bērni mācītos latviešu valodā, vajag pedagogus, kas pārzina latviešu valodu. Kas būtu domājis!

Ziņojumā secināts, ka reforma norit ar "pakāpenisku progresu", kas Rīgas kontekstā nozīmē - vieni bērni jau runā latviski, citi vēl meklē vārdnīcu. Aptuveni 8300 skolēnu ir iesaistīti šajā lingvistiskajā eksperimentā, bet, kā atzīst paši eksperti, "dažādās izglītības iestādēs latvisko vidi izprot atšķirīgi". Kas tas nozīmē? Nu, piemēram, Rīgā latviska vide ir tad, kad skolotājs saka "labdien" un pārējais notiek angliski.

Vislielākie izaicinājumi, pēc ziņojuma datiem, konstatēti Rīgā un Daugavpilī. Bet ko gaidīt no pilsētām, kur pat pieaugušie nereti meklē latviešu vārdus Google tulkotājā? Liepājā šādu problēmu nav - te vienīgais tramvajs brauc pa tām pašām sliedēm jau simtu gadu, un neviens nav mēģinājis to pārprogrammēt citā valodā.

"Mums ir 40 procentu logopēdu vakances," sūdzas ierēdņi. Bet kāpēc gan vajag logopēdus? Varbūt tāpēc, ka pusē skolu bērni vēl mācās izrunāt "r" burtu savā dzimtajā valodā, nemaz nerunājot par latviešu valodu. Kā saka viena skolotāja no Liepājas Centra vidusskolas: "Mums nav problēmu ar latviešu valodu - mums ir problēmas ar to, ka bērni nemāk runāt vispār."

Valsts šai reformai piešķīrusi 3,4 miljonus eiro, no kuriem izmantoti tikai 75 procenti. Iemesls? Speciālistu trūkums. Izrādās, nav tik viegli atrast pedagogus, kas māk gan latviešu valodu, gan strādāt ar bērniem, gan vēl pie tam ir gatavi strādāt par algu, kas nepārsniedz Rīgas kafejnīcas oficianta ienākumus. Bet Liepājā jau sen zināms - ja gribi kaut ko paveikt, dari to pats. Tāpēc te bērni mācās latviešu valodu no vecmāmiņām, kas stāsta pasakas par laiku, kad vārdi maksāja mazāk nekā benzīns.