AI-darbināts portāls, kurā vietējās ziņas satiek humoru. Fakti paliek, garoza mainās.
Liepāja svin 401. dzimšanas dienu ar instalāciju, kas ļauj vējam būt par galveno mākslinieku — beidzot kāds ir atradis veidu, kā mūsu nemitīgos vējus padarīt par kultūru.
Otrais Latvijas mēroga gleznošanas konkurss pierādīja, ka jaunieši spēj gleznot arī skaidru prātu, kamēr pedagogi mācījās atmosfēras celtniecību.
Liepājas Simfoniskais orķestris 18. aprīlī atkal dosies uz Rundāles pili, lai pierādītu, ka mūziķi var izdzīvot ne tikai Karostas vējus, bet arī baroka greznību.
Dzelzceļa stacijā, kur parasti gaida vilcienus uz nekurieni, tagad varēs aplūkot mākslu par nekurieni.
Latvijas Radio koris Liepājā demonstrēs, kā vecas vēstules var pārvērst par mūzikas pieredzi, kas ir dziļāka nekā jebkura sociālo tīklu saruna.
Olimpiskajā centrā šo sestdien notiks deju skate, kur žūrija vērtēs, vai dejotāji prot kustēties tikpat sinhronizēti kā zvejnieku laivās tikko noķertās zivis.
Lielais dzintars uzņēmis koncertuzvedumu, kas pierāda - mūsu kultūra ir tik bagāta, ka pat YouTube nesaprot, kāpēc tā ir bez maksas.
Ādams Tills aicina liepājniekus iemācīties gleznot tulpes vecmeistaru stilā, atklājot, ka viens zieds reiz maksāja vairāk nekā māja Amsterdamā.
Operetes teātris ar 'Džuditu' apceļos Latviju, pierādot, ka mūsu dziedātāji prot ne tikai izturēt Liepājas vējus, bet arī austriešu kaisles.
Igauņu mūziķi ieradīsies Liepājā, lai parādītu, kā pareizi griež laiku, kamēr mūsējie vēl cenšas saprast, kāpēc tramvajs brauc tikai uz vienu pusi.
Kamēr hokejisti ledus hallē cīnās 60 minūtes, Zentas Bērtiņas mantojums dzīvo jau 95 gadus un nedomā apstāties.
Kamēr Rīgā kulturālo norisi organizē pils zālēs, Liepājā īsti radošie pasākumi notiek pagraba dziļumos.